Bildes. Rezultāti: Kopējie. Posmu laiki: 1.-3. etaps, 4. etaps

Selonijas orientēšanās kauss 2014 – rezultāti

Selonijas literāro vakaru cikls par etiķeti turpinās. Šoreiz – par etiķeti ballē un balles dejām. Mūsu c!q! uzstāsies pazīstamais balles deju skolas “Manieres” vadītājs Aldis Rudzītis. A.Rudzītis pasniedz deju kursus jau kopš 1990.gadiem un ir sniedzis privātstundas arī Latvijā ļoti atpazīstamām personām. Ar ko balles dejas atšķiras no sporta dejām? Kādi svarīgākie principi jāievēro balles [...]

Literārais vakars “Manieres ballē un dejās”
Thursday, March 27, 2014

S! orientēšanās kauss 2014

Šī gada 27. aprīlī, svētdien, jau piekto reizi notiks “Selonijas orientēšanās kauss”. Šogad sacensību formāts pēc dalībnieku ieteikumiem piedāvās vēl aizraujošāku cīņu ne tikai klasiskajā orientēšanās stafetē, bet arī speciālajos uzdevumus visai komandai pēdējā etapā, piešķirot sacensībām kārtīgu piedzīvojumu garšu.. Komandā trīs cilvēki. No viena konventa var veidot arī vairākas komandas. Dalības maksa: 15 EUR [...]

S! orientēšanās kauss 2014
Wednesday, March 26, 2014

Literāro vakaru “birums”

“Literārie vakari – tās ir zināšanas, tas ir spēks, tā ir pieredze,” noteica kr! Varis Selonis un kopīgi ar coetus brāļiem un uzraugošajiem krāsnešiem devās kārtējā gājienā uz literāro vakaru. Iespējas tos apmeklēt paveras biežāk, nekā iespējams tvert laika dimensijā! Rezumējums no tā, ko paspējām pēdējā laikā: 1) Šī gada 20.februārī sēļi ciemojās pie s!k! Staburadze, [...]

Literāro vakaru “birums”
Thursday, March 13, 2014

Kalpaka balle noslēgusies

Kalpaka balle ar godu ir noslēgusies! Šis gads Kalpaka balles organizēšanā ir īpašs. Šogad Atsevišķās studentu rotas karogu atkal ir pārņēmusi k! Selonija, un tas kopā ar Selonijas karogu spoži vīdēja arī uz balles skatuves. Šogad balles līdzekļi pirmoreiz tika ziedoti starptautiskajās misijās kritušo Latvijas karavīru pieminekļa izveidei. Balles organizēšanu šogad kā vienmēr kopīgi uzņēmās [...]

Kalpaka balle noslēgusies
Tiek aplūkots: Selonija » Krustdēli,Pasākumi » Brauciens uz Tīreļpurvu

Brauciens uz Tīreļpurvu

Publicēts Feb 17 Krustdēli, PasākumiDrukātText Resizer Text Resizer

1916.gada decembrī tieši pirms Ziemassvētkiem Krievijas karaspēka 12.armija gatavoja uzbrukumu vācu aizsardzības pozīcijām Tīreļpurvā. Tās bija Ziemassvētku kaujas. Šajās kaujās galvenokārt latviešu vienībām bija jāveic galvenā triecienspēka uzdevums. Kaujas bija sīvas un to laikā krita apmēram 5000 latviešu strēlnieku. Šie vīri guldīti purva rāvā un kāpu smiltīs, par kurām tie cīnījās. Kaujas bija aizmetnis latviešu karavīru cerībām par Latviju, par to, ka latvieši arī paši savām rokām, bez citu palīdzības būtu spējīgi cīnīties un gūt uzvaras.

Sēļi kopā ar citiem buršiem – Lettgallia, Talavija, Fraternitas Lettica, Fraternitas Imantica, Fraternitas Cursica devās apmeklēt Tīreļpurva kauju vietas, atdot godu tēviem, kuri cīnījās patriotisku jūtu vadīti, un kaut nedaudz iepazīt šīs vietas un gaisotni tajās tādu kāda tā bija 1916.gada decembrī.

Neilgi pirms dienvidus devāmies uz Tīreli, ekipējušies ar interesi, dziesmām, siltu tēju un spēcīgu garu. Ziemassvētku kauju muzeja pārvaldnieks Fraternitas Cursica fil! Dagnis Dedumietis vadīja mūsu gaitas pa ierakumu līnijām.

Tīreļa purva apkārtnē mēs apmeklējām 3 objektus -atjaunotās Krievijas karaspēka pozīcijas, Antiņu brāļu kapus, Ložmetējkalnu un Ziemassvētku kauju muzeju Mangaļu mājās, kur ir arī atjaunots vācu aizsardzības būves.

Sākumā devāmies uz atjaunotajām krievu karaspēka pozīcijām, kur iepazināmies ar zemnīcām un ierakumiem, kādi tie bija 1916.gadā. Pozīcijās izvērsās arī neliela sadursme starp buršiem ierakumos un citiem ārpus ierakumiem. Lietā tika liktas sniega granātas ar iedomātu degli. Kritušo, par laimi nebija, bet cilvēki sāka saprast ierakumu aizsardzības nozīmi.

Tālāk devāmies uz Antiņu brāļu kapiem, lielākajiem brāļu kapiem Tīreļu purva apkaimē, kur kr! Artūra Rundzāna vadībā nodziedājām kanti un nolikām ziedus pie nelielā pieminekļa vairākiem tūkstošiem kritušo.

Mūsu nākamais pieturas punkts bija Ložmetējkalns. Tur fil! Dagnis Dedumietis mūs iepazīstināja ar vispārējo stāvokli un šī nocietinātā punkta nozīmi. Pēc uzkāpšanas skatu tornī visu grupu sadalījām divās komandās, lai spēlētu spēli, kuras galvenais mērķis ir iegūt pretinieka komandas karogu un atgādāt to līdz savam. Katrai komandai ir sava teritorija, kurā ieskrienot pretiniekam attiecīgās teritorijas „saimnieks” ar pieskārienu nosūta viņa teritorijā ienākušo pretinieku uz vidusjoslu, kur tam jāpavada apmēram 3 minūtes. Katrai komandai bija sava taktika un beigās uzvarēja draudzība. Vēlāk daudzi atzina, ka esot bijis interesanti.

Pie Ziemassvētku kauju muzeja mēs sākumā ieturējām pusdienas. Cepām desas uz bērza malkas ugunskura un dzērām siltu tēju. Vēlāk apskatījām muzeju, kur daudzi ieraudzīja un uzzināja lietas un faktus, par kuriem līdz šim nezināja. Piemēram, par to, ka vācu zemnīcās varēja atrast gan klavieres, gan Kuzņecova rūpnīcas traukus.

Pie muzeja iepazināmies ar vācu aizsardzības pozīcijām un to īpatnībām. Tur patiesi labi varēja redzēt, cik grūti bija latviešu strēlniekiem uzrukt šādām pozīcijām un to cik labi organizēti strādāja vācu aizsardzība.

Pēdējais apskates objekts bija „vācu vaļņa” pārrāvuma vieta 700 m tālāk no muzeja. Turp devāmies bruņojušies ar lāpām krēslai pastiprinoties. Lielisku ieskatu tālaika notikumos deva Dagņa teiktais, bet sajūtas deva Aleksandra Grīna grāmatā „Dvēseļu putenis” Ed. Virzas rakstītā ieskaņa, kura tika nolasīta.

„Nakts parāde” Pār purvu, no kura bēg cilvēks,

Kur reti tik iemaldās vilks - Šai naktī liels putenis griežas, Un diezin cik ilgi tas ilgs.

Un vēju un negaisu gari Svilpj, gaudo, un gaudo pat sniegs, Un griežas pa gaisiem un zemi, Ko skāvuši bailes un miegs.

Un putenī baisīgā šajā, Kas, liekas, no aizlaikiem vird, Dzird dvašas no elsošām krūtīm, Un komandas saucienus dzird.

Pēc pulka nāk pulks. Vai no zemes Jeb mākoņiem ārā tie nirst? Vējš gaudo tiem tukšajās acīs, Un svelpjošs sniegs viņās birst.

Tas dvēseļu putenis gaisā, Kad Ziemsvētki ceļas viņš tad, Pār Latviju gaudo un griežas Un nenobeigs gaudot nekad. Ed.Virza

Šo vietu apmeklējums vēl vienu reizi atgādina, ko darīja mūsu tēvi savas tautas, savas zemes, savu bērnu labā. Un liek mums pārdomāt ko mēs darām tagad, lai to glabātu un turētu godā, un ko mums būtu jādara mirklī, kad ikviena latvieša augstākajam svētumam draudētu briesmas.

Ar lielu pateicību vēršos pie sava oldermaņa com! Dzintara Dārziņa par iniciatīvu šī pasākuma organizēšanai, kr! Artūram Rundzānam un com! Matīsam Martinovam par aktīvo atbalstu, kā arī ikvienam, kurš devās ar mums uz Tīreļpurvu.

kr! Juris Vanags, Selonija



Atstāt atbildi

Tev jābūt iereģistrētam lai atstātu komentāru.

Atpakaļ uz augšu