Selonijas vēsture

ATGRIEZTIES

Atsevišķās Studentu rota

SELONIJAS vēsture

Dibināta: 1880.gada 24.novembrī

Krāsas: zaļš - balts - sarkans

Devīzes:
Draugam Tēvijai
Virtute et Fide

Selonija ir dibināta kā pirmā latviešu korporācija pie Rīgas Politehnikuma 1880.gada 24.novembrī, kad tās 25 dibinātāji iesniedza uzņemšanas rakstu Šaržēto Konventam (C!C!).
Selonijas dibinātāji bija Puriņu Klāva 1878.gadā dibinātā Draugu pulciņa dalībnieki, kuriem 1879.gadā pievienojās 19 no vācu korporācijām Concordia Rigensis, Fraternitas Baltica, Rubonia un Borystenia izstājušies burši.
Pirmie 10 iesniegumi uzņemšanai C!C! tika noraidīti, jo 3 vācu korporācijas – Fraternitas Baltica, Concordia Rigesis un Rubonia balsoja pret, lai paturētu savu noteicošo stāvokli pret nevācu korporācijām. Savukārt 3 nevācu korporācijas – Fratenitas Arctica, Arconia un Veletia atbalstīja Selonijas uzņemšanu C!C!
Seloņi, aiztāvot savu un latviešu tautas godu, izcīnīja vairākus simtu smagu, asiņainu menzūru ar vācu korporāciju piederīgiem.

Tikai 1897.gadā Rubonia sava latviešu izcelsmes seniora Renzes ietekmē nolēma balsot par Selonijas uzņemšanu C!C! un tai pievienojās Fratenitas Baltica. Vienīgi Concordia Rigensis balsoja pret un tā Seloniju 1897.gada 24.novembrī uzņēma C!C!

1908.gadā nodināja Selonijas Palīdzības Biedrību, kas pulcināja Selonijas filistrus.

1915.gada rudenī, līdz ar Rīgas Politehnisko institūtu uz Maskavu evakuējās arī Selonija un darbojās tur līdz 1917.gada rudenim.
1918.gada rudenī Rīgā, agrākā Politehniskā institūta vietā, nodibinājās Baltishe Technishe Hochshule, kurā iestājās prāvs skaits komiltoņu un Selonijas konvents sāk darbību Rīgā.
1918.gada 18.novembrī Selonijas krustdēli uzvelk Latvijas karogus pie Latvijas universitātes vecās ēkas galvenās ieejas.
1918.gada 29.novembrī Ģenerālspulcē nolemj, ka visiem aktīviem komiltoņiem jānododās Latvijas valdības - Apsardzībasministra - rīcībā cīņai pret ienaidnieku. Atbrīvošanās cīņās Selonijas vārds cieši saistīts ar Kalpaka bataljona Atsevišķās studentu rotas gaitām. Studentu rotas karavīri par savu pirmo komandieri ievēlēja Selonijas krustdēlu kapteini Nikolaju Grundmani. Par varonību Latvijas atbrīvošanas cīņās 40 seloņi apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.

1920.gadā Selonija piedalījās Prezidiju Konventa (P!K!) dibināšanā.

1923.gadā Selonija iegūst 2 stāvu namu Stabu ielā 17. Pirmajā stāvā - konventa telpas, otrajā Filistru biedrība. Puspagrabā izbūvē telpu sabiedriskai dzīvei un nelielu skatuvi krustdēlu teātrim. Pie Selonijas pastāvēja simfoniskais orķestris ar 30 dalībniekiem.

1927.gadā Selonijas Filistru Palīdzības Biedrība (S!F!P!B!) iepērk Meža kapos Selonijas nodalījumu, ietverot fil! Jāņa Poruka atdusas vietu ar pieminekli.

1946.gada 31.augustā sanāksmē Eslingā pie Nekāras, Vācijā, nodibinājās Selonijas Apvienotais Konvents (S!A!K!), kas pārņēma Selonijas vadību trimdā un kurā balstiesības visos jautājumos ir arī filistriem.

Kopš 1950.gada S!A!K! sēdeklis atrodas Ņujorkā.
Pēdējos gadus, no 1998.gada vadība bija pārcēlusies uz Austrāliju dzīvojošo sēļu pleciem. 2004.gada 6. septembrī S!A!K! pārnāk atpakaļ uz Latviju.

1961/62.gadā Selonija prezidēja L!K!A!

Selonijas noslēgusi draudzības karteli ar Lettoniu 1907. gadā un ar Rīgā dibināto, vēlāk Tērbatas universitātes igauņu korporāciju, Vironia 1924. gadā.
Pie Selonijas komanu garantējušas Fraternitas Vesthardiana, Salgalia, Fraternitas Imantica, Gersicania, Fraternitas Vanenica un Vendia.

1989. gadā Rīgā pie Rīgas Politehniskā institūta (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte)tiek atjaunota Selonijas darbība.

SELONIJAS vēsture
Dibināta:		1880.gada 24.novembrī
Krāsas:		zaļš - balts - sarkans
Devīzes:		Draugam Tēvijai Virtute et Fide

Selonija ir dibināta kā pirmā latviešu korporācija pie Rīgas Politehnikuma 1880.gada 24.novembrī, kad tās 25 dibinātāji iesniedza uzņemšanas rakstu Šaržēto Konventam (C!C!). Selonijas dibinātāji bija Puriņu Klāva 1878.gadā dibinātā Draugu pulciņa dalībnieki, kuriem 1879.gadā pievienojās 19 no vācu korporācijām Concordia Rigensis, Fraternitas Baltica, Rubonia un Borystenia izstājušies burši. Pirmie 10 iesniegumi uzņemšanai C!C! tika noraidīti, jo 3 vācu korporācijas – Fraternitas Baltica, Concordia Rigesis un Rubonia balsoja pret, lai paturētu savu noteicošo stāvokli pret nevācu korporācijām. Savukārt 3 nevācu korporācijas – Fratenitas Arctica, Arconia un Veletia atbalstīja Selonijas uzņemšanu C!C! Seloņi, aiztāvot savu un latviešu tautas godu, izcīnīja vairākus simtu smagu, asiņainu menzūru ar vācu korporāciju piederīgiem. Tikai 1897.gadā Rubonia sava latviešu izcelsmes seniora Renzes ietekmē nolēma balsot par Selonijas uzņemšanu C!C! un tai pievienojās Fratenitas Baltica. Vienīgi Concordia Rigensis balsoja pret un tā Seloniju 1897.gada 24.novembrī uzņēma C!C! 1908.gadā nodināja Selonijas Palīdzības Biedrību, kas pulcināja Selonijas filistrus. 1915.gada rudenī, līdz ar Rīgas Politehnisko institūtu uz Maskavu evakuējās arī Selonija un darbojās tur līdz 1917.gada rudenim. 1918.gada rudenī Rīgā, agrākā Politehniskā institūta vietā, nodibinājās Baltishe Technishe Hochshule, kurā iestājās prāvs skaits komiltoņu un Selonijas konvents sāk darbību Rīgā. 1918.gada 18.novembrī Selonijas krustdēli uzvelk Latvijas karogus pie Latvijas universitātes vecās ēkas galvenās ieejas. 1918.gada 29.novembrī Ģenerālspulcē nolemj, ka visiem aktīviem komiltoņiem jānododās Latvijas valdības - Apsardzībasministra - rīcībā cīņai pret ienaidnieku. Atbrīvošanās cīņās Selonijas vārds cieši saistīts ar Kalpaka bataljona Atsevišķās studentu rotas gaitām. Studentu rotas karavīri par savu pirmo komandieri ievēlēja Selonijas krustdēlu kapteini Nikolaju Grundmani. Par varonību Latvijas atbrīvošanas cīņās 40 seloņi apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. 1920.gadā Selonija piedalījās Prezidiju Konventa (P!K!) dibināšanā. 1923.gadā Selonija iegūst 2 stāvu namu Stabu ielā 17. Pirmajā stāvā - konventa telpas, otrajā Filistru biedrība. Puspagrabā izbūvē telpu sabiedriskai dzīvei un nelielu skatuvi krustdēlu teātrim. Pie Selonijas pastāvēja simfoniskais orķestris ar 30 dalībniekiem. 1927.gadā Selonijas Filistru Palīdzības Biedrība (S!F!P!B!) iepērk Meža kapos Selonijas nodalījumu, ietverot fil! Jāņa Poruka atdusas vietu ar pieminekli. 1946.gada 31.augustā sanāksmē Eslingā pie Nekāras, Vācijā, nodibinājās Selonijas Apvienotais Konvents (S!A!K!), kas pārņēma Selonijas vadību trimdā un kurā balstiesības visos jautājumos ir arī filistriem. Kopš 1950.gada S!A!K! sēdeklis atrodas Ņujorkā. Pēdējos gadus, no 1998.gada vadība bija pārcēlusies uz Austrāliju dzīvojošo sēļu pleciem. 2004.gada 6. septembrī S!A!K! pārnāk atpakaļ uz Latviju. 1961/62.gadā Selonija prezidēja L!K!A! Selonijas noslēgusi draudzības karteli ar Lettoniu 1907. gadā un ar Rīgā dibināto, vēlāk Tērbatas universitātes igauņu korporāciju, Vironia 1924. gadā. Pie Selonijas komanu garantējušas Fraternitas Vesthardiana, Salgalia, Fraternitas Imantica, Gersicania, Fraternitas Vanenica un Vendia. 1989. gadā Rīgā pie Rīgas Politehniskā institūta (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte)tiek atjaunota Selonijas darbība.